Šis stāsts ir kā atskats uz iepriekšējā mēneša veloizbraucieniem. Uzreiz jāsaka, ka iekļautie foto ir tikai ar mobilo telefonu fotografēti. Bet daudz iespaidu un emociju ir palikušas tikai ar acīm skatīti un baudīti uz pašas ādas 🙂
Kāda vakara izbraukums uz Trikātu. Šis saulriets rapša laukā tika novērots pie Vecvāles. Patieso skaistumu radīja arī gaisā virmojošie putekļi!
Tālumā var manīt arī putekļu mākoni. Bet tās smaržas un noskaņu nevar attēlot ar nekādu fotogrāfiju 🙂
Abuls pie Ķīšu tilta. Foto augšējā kreisajā stūrī kādreiz bija peldētava. Bērnības atmiņas 🙂 Šobrīd viss aizaudzis un vēl dikti sekls!
Līgo dienas izbrauciens beidzās ar ogu pilnu ķiveri (jo, protams, nekas cits nebija līdzi, kur salasīt meža zemenītes). Tādu sarkanu paklāju sen manas acis nebija skatījušas 🙂
Arī tēja ziemai tika salasīta! Sveiciens Līgo svētkos! 🙂
Šī mazā upīte ir Abuls pie Trikātas – Biksējas ceļa Jāņu dienas izbrauciena laikā
Iespējams šis ozols mums varētu pastāstīt par kādām sen aizmirstām mājām! Jāņu dienā negaiss mani nepasaudzēja un tumšais mākonis pārvērtās lietū. No sākuma slēpos, bet vēlāk lietu izbaudīju. Pa tādām peļķēm sen nebiju braukusi! 🙂 Un labi arī ripoja 🙂
Lisa. Sanāca šo upīti šķērsot 2reiz viena velobrauciena laikā.
Pašportrets. Tikai nezinu, kāpēc tik dusmīgs skats 🙂
Piesaistīja mājas nosaukums 🙂 Tālāk bija arī mājas Loses 🙂
Skats uz Jeberleju. Šādi skati mani vienmēr uzrunā 🙂
Vai Tu zini, kas ir šis ozols? Atbildi skati nākamajā fotogrāfijā 🙂
Jā, jā, tas ir Blomes simbols – Pasaku ozols.
Šajā pusē ir pārsteidzoši daudz mājlopu, arī zirgu, ganāmpulki. Tas priecē, jo braukājot tuvāk Valmierai, mājlopu ganāmpulkus redz maz!
Šaursliežu tilts pār Nigras upi. Brīnums, ka te nav viesojušies metāllūžņu savācēji 🙂 Bet to laikam attur tuvējo māju klātbūtne!
Uz tilta fona 🙂 Atkal pašportrets! Ja būtu garākas rokas, būtu arī foto pilnā izmērā 😀
Šeit, tas pats tiltiņš no lejas skatoties! Kā man gribētos pa to pārbraukt pāri ar šaursliežu vilcienu 🙂
Redzama Lisas ieteka Dutkas ezerā. Patiesībā šī bilde nebūtu tapusi, ja nebūtu pretvēja 🙂 Šajā vietā vajadzēja nedaudz izstaipīt kājas un o-la-lā, tāds skats 🙂
Kā jau minēju, šī ir tikai neliela daļa iespaidu, kas uzņemti ar telefonu. Bet vēl taču ir fotokamera un acis 🙂 Sanāk izbraukt tālāk vai tuvāk gandrīz katru nedēļu un šobrīd jau noripināti bez 800 metriem 700 km. Atzīmēšu, ka sacensībās nepiedalos 🙂 Ja vēlies, vari arī piebiedroties kādā no izbraucieniem!
Heii Santuc, super forshs staastiijums. Tik skaistas bildes un ar mobilo telefonu, iespaidiigi. Tik jauki! Naakoshreiz kad buushu ieksh LV, noteikti sariikosim kopiigu izbraucienu.
sveicieni. silcha
Noteikti tā arī izdarīsim!